Nošķirts no mātes, brāļiem un māsām, kaķēns sākumā jūsu mājā jutīsies ļoti vientuļi. Tāpēc ir jāpadomā, kā viņam palīdzēt iejusties jaunajā dzīvesvietā. Vislabāk izvēlēties, ka kaķēns pie jums parādās brīvdienās, lai varat tam pilnībā pievērst savu uzmanību. Kaķēnam ir jāsaprot, ka jūs tagad esat viņa draugs un saimnieks. Atcerieties, ka pirmajās dienās kaķēns centīsies iepazīties ar jūsu dzīvokli. Ieteicams sākumā kaķēnam ļaut izpētīt vienu istabu, pakāpeniski palielinot iepazīstamo teritoriju. Viņam ir jāsaprot, kur tam ir atļauts būt un kur - nē. Neatļaujiet kaķēnam darīt to, ko neļautu darīt pieaugušam kaķim. Neņemiet to gultā, pat ja jums šķiet, ka kaķēns ļoti pārdzīvo un skumst pēc savas mammas, brāļiem un māsām. Ja ieliksiet kaķēnu gultā, tad esiet gatavi, ka tas tur vēlēsies gulēt vienmēr. Jums pašiem jau no pirmās dienas ir jāsaprot, ko atļausies savam kaķim darīt un ko - nē.
Pievērsiet uzmanību tam, lai ziņkārīgo kaķēnu neapdraudētu elektriskie vadi, degošas sveces, nestabili smagi priekšmeti (kuri var uzkrist uz kaķēna), ieslēgtas elektriskās ierīces un kaķim indīgi augi. Atcerieties, ka vajag cieši aizvērt skapju durvis un durvis uz telpām kurās nevēlaties lai kaķis varētu ieiet. Iemācieties iet uzmanīgi, lai kaķēns nejauši nepatrāpītos zem kājām, kā arī padomājiet par to, lai atverot jebkuras durvis nejauši nesavainotu kaķenu. Neatstājiet sadzīves ķīmiju un sīkus priekšmetus (pogas, rieksti, diegi, kniepadatas u.c.) tādās vietās, kur tie var būt brīvi pieejami kaķēnam.
Atcerieties, ka logi un durvis pievelk kaķēnu kā magnēts. Logos kurus turēsiet atvērtus, ielieciet kukaiņu sietu. Ejot ārā no dzīvokļa kaut uz īsu brīdi, neaizmirstiet aizvērt ārdurvis. Ja kaķēns ir ļoti mazs un vēl nav saņēmis sākotnējās potes, ieteicams tam neļaut saskarsmi ar ielas apaviem un virsdrēbēm, kuras velkat ejot ārā. Atnākot mājās vispirms nomazgājiet rokas un tikai tad glaudiet kaķēnu.
Ja plānojat aizbraukt prom uz ilgāku laiku, tad nav ieteicams ka mazam kaķēnam tiek mainīta dzīves vide (aizvests padzīvot kaut kur citur). Labāk būtu, ja jūs uz šo laiku atrastu kādu sev zināmu cilvēku, kas var atnāk uz mājām apkopt jūsu mīluli.
Ja kaķēnam rodas kādas veselības problēmas, noteikti konsultējaties ar veterinārārstu! 
 

Preces kaķēnam, kuras jums ir nepieciešams iegādāties

1. Transportēšanas konteiners vai soma
Pārvadāt sabiedriskajā vai savā transportā kaķēnu turot to rokās vai ļaujot tam brīvi pārvietoties pa jūsu auto ir bīstami, jo dzīvnieka uzvedība var būt neparedzama. Pērkot konteineru, ir jāpārliecinās lai tas būtu ērti tīrāms un pietiekami liels. Jāpievērš uzmanība, lai konteinera durvīm būtu droša slēdzene.

2. Tualete
Mazam kaķēnam nepērciet tualetes kastīti ar augstām malām - tādā mazam kaķēnam būs grūti iekāpt.

3. Bļodiņas ēdienam un ūdenim
Tas var būt metāliskas vai no keramikas. Ieteicamais skaits: 3 (sausā barība, ūdens, cita veida barība). Būtiski lai tās būtu stabilas un atbilstoša izmēra.

4. Rotaļlietas
Spēlēšanās un dažādas aktivitātes ir ļoti būtiskas dzīvnieka harmoniskai fiziskai un psiholoģiskai attīstībai. Spēlējoties kaķēns iepazīst apkārtējo pasauli un sevi, attīsta savus instinktus, kļūst veiklāks, gudrāks un fiziski spēcīgāks. Tāpēc ir jācenšas pēc iespējas biežāk spēlēties ar kaķēnu. Izvēlēties tādas rotaļlietas, kuras ir čabošas, skanošas un dod iespēju kaķēnam aktīvi darboties. Pie tam rotaļlietām ir jābūt dažādām. Atcerieties, ka sīkas detaļas var būt bīstamas kaķēnam - rotaļlietām ir jābūt pietiekami lielām un izturīgām, lai kaķēns tās nevar ātri sagrauzt un norīt.

5. Mājiņa (guļvieta)
Ir grūti uzreiz saprast, kuru vietu gulēšanai jūsu dzīvoklī kaķēns izvēlēsies. Ļaujiet viņam pašam izdarīt izvēli un noklājiet tur kādu sedziņu. Pēc tam jau var iegādāties vietai atbilstošu mājiņu vai gultiņu.

6. Nagu asināmie / statīvi
Kaķiem ir dabiska vajadzība asināt nagus. Lai pasargātu mēbeles, tepiķus, tapetes un citus sava dzīvokļa priekšmetus no kaķa nagiem, nopērciet savam kaķim speciālas nagu asināšanas konstrukcijas (elementus). Ja finansiāli varat to atļauties, tad iegādājieties lielākus statīvus, kuros ir gan mājiņa kaķim, gan vietas kur tas var atpūsties. Būtiski pievērst uzmanību, lai lielie statīvi būtu pietiekami stabili. Ja kaķēns nav pieradis izmantot šādas nagu asināšanas vietas, tad tās var apstrādāt ar speciāliem preparātiem, kuri satur kaķmētras ekstraktu un ļoti patīk kaķiem.

7. Nagu kopšana
Kaķiem ir nepieciešams apgriezt nagus kaut arī tiem ir nagu asināšanas vieta. Šim nolūkam ir jānopērk speciālas nagu griešanas šķēres. Nagu griešana ir jāveic laiku pa laikam atkarībā no nagu augšanas un to ir jādara ļoti uzmanīgi.

8. Kažoka kopšana
Šim nolūkam ir jāiegādājas kaķa spalvai atbilstoša ķemme vai suka. Ķemmēšanas biežums ir atkarīgs no kaķa šķirnes. Ļoti būtiski par to ir atcerēties spalvas mešanas sezonā.
 
 

Kaķēna veselība

Atcerieties, ka kaķēns ir kā mazs bērns, kuram jāpievērš daudz uzmanības un regulāri jārūpējas par tā veselību. Jums ne tikai regulāri ir jāapmeklē veterinārārsts, bet arī katru dienu pašam jāveic kaķēna apskati. Tas aizņems tikai dažas minūtes, toties tādejādi pasargāsiet savu mīluli no varbūtējām nopietnām nepatikšanām.
Ļoti būtiski ir neaizmirst par visām nepieciešamajām potēm un katru gadu veikt tās savlaicīgi.
Kaķus sāk vakcinēt (potēt) no 8-9 nedēļu vecuma, revakcinācija ir 12 nedēļās, un vēlāk vakcinācija ir jāveic vienreiz gadā. Kaķus vakcinē pret panleikopēniju (kaķu mēris), rinotraheītu (herpes vīruss), calici vīrusa infekciju un trakumsērgu. Vēl ir iespējams vakcinēt pret kaķu infekciozo peritonītu, kaķu leikēmiju un hlamidiozi, taču šīs vakcīnas Latvijā nav īpaši populāras.
Rūpējoties par kaķa veselību, būtiski ir neaizmirst par attārpošanu. To ieteicams veikt pirms vakcinācijas. Ir daudz un dažādas shēmas, kā to dara. Ieteicams ir vienmēr attārpot kaķenes pirms sapārošanas. Ja nav zināms vai māte ir bijusi attārpota, tad noteikti ieteicams kaķēnu attārpot divas reizes pēc kārtas ar 10 dienu intervālu. Attārpošanu pieaugušam dzīvniekam iesaka veikt divas reizes gadā, neskatoties uz to vai ir redzami parazīti vai nē. Vispopulārākais attārpošanas līdzeklis kaķiem ir „Drontal" (1 tablete uz 4 kg svaru).


Kaķēna barošana

Pirmajos savas dzīves mēnešos kaķēns aug ne pa dienām, bet pa stundām. Šis laiks ir ļoti nozīmīgs attiecībā uz kaķa veselību turpmākajā dzīve. Kaķēna augšanu ietekmē daudzi faktori, taču visbūtiskākais ir tā barošana. Ir svarīgi lai kaķēna uzturs šajā laikā ir sabalansēts un atbilstošs augošajam organismam. Sākotnēji ieteicams kaķēnu barot mazām porcijām vairākas reizes dienā.
Kādu barību dot ir atkarīgs no kaķēna vēlmēm (ieradumiem) un jūsu finansiālām iespējām. Tomēr atcerieties, ka izvēloties barību nav ieteicams pārspīlēti ekonomēt. Jaunus produktus kaķēna ēdienkartē ieviesiet pakāpeniski palielinot to daudzumu. To jāatceras gan par pārtiku, gan veterinārajiem līdzekļiem. Uzmanīgi sekojiet kaķēna reakcijai uz jaunajiem pārtikas komponentiem (vai neparādās alerģiska reakcija jeb caureja). Uzmanība jāpievērš barības sastāvam, jo tajā var būt arī tādi komponenti, kas dzīvniekam ir alerģiski.
Rūpējieties par to, lai kaķēns dienā izdzertu pietiekami daudz ūdens. Atcerieties, ka izmantojot sauso barību ūdens norma ir 1:3, t.i. ūdeni ir jāizdzer 3 reizes vairāk nekā apēsto sauso barību.

Kaķēnam ir būtiski uzturā uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Par to daudzumu un biežumu ieteicams konsultēties ar veterinārārstu. Kvalitatīvā uzturā pietiekamā daudzumā ir jābūt olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām. Domājot par pilnvērtīgu barību kaķim, ir jāatceras par vitamīnu un dažādu barības piedevu nepieciešamību arī tad, ja uzturā tiek lietota kvalitatīva dzīvniekiem domātā barība. Kaut arī tādas barības sastāvā ir dažādi polivitamīnu kompleksi, tomēr dažādā barības sastāvdaļu kombinācija būtiski var ietekmēt šo vitamīnu efektivitāti un labu uzsūkšanos dzīvnieka organismā. Jebkurās stresa situācijās - izstādes, pārbraucieni, saimnieku vai dzīves vietas maiņa, grūtniecība, atkopšanās pēc smagām slimībām vai ķirurģiskas iejaukšanās utml. - nepieciešams padomāt par sava veida vitamīnterapiju. Tas attiecas uz dažādām uztraucošām arējām pazīmēm: ļenganums, apātija, miegainums, ātra noguršana, krasas garastāvokļa maiņas, gastranomiskas problēmas (aizcietējumi, vemšana, caureja u.c.), muskuļu vājums vai jebkura līdz šim kaķim neraksturīga uzvedība, izmaiņas apmatojumā u.c. Jebkurā no šiem gadījumiem ir ieteicams konsultēties ar veterinārārstu nevis nodarboties ar pašārstēšanu. Ir jāatceras, ka nepareiza vitamīnu vai to devu izvēle var novest pie dažādām slimībām, cukura diabēta, vielu maiņas traucējumiem, artrītiem utml., kā arī izsaukt aptaukošanos. Vitamīnus kaķim (un it sevišķi kaķēnam) ir jāizvēlas veterinārārstam. Tas ir speciālists, kurš profesionāli sapratīs, kas tieši ir nepieciešams jūsu mīlulim un pratīs izvēlēties visoptimālāko no plašā vitamīnu klāsta.
 
 

Dzīvnieka identifikācija (mikročips)

Šobrīd pasaulē plaši izplatīta un starptautiski atzīta ir suņu, kaķu, zirgu, zoodārzu dzīvnieku un putnu iezīmēšana uz visu mūžu jeb mikročipēšana, kuru var veikt kopā ar vakcinēšanu, sākot no 8 nedēlu vecuma. Mikročips ir sīka (~13,2x2mm), rīsa graudiņa lieluma ierīce (biokapsula), kura nesatur bateriju un tajā ir ieprogrammēts unikāls, neatkārtojams koda numurs. Tas atbilst ISO standartam un satur 15 ciparu zīmes. Pirmie trīs cipari apzīmē ražotājvalsti, bet pārējie ir katram dzīvniekam individuāli un nekad neatkārtojas. Koda numuru var nolasīt ar skeneri, to nav iespējams viltot vai izdzēst. Atbilstoši Latvijā noteiktajai „Suņu un kaķu reģistrācijas un identifikācijas kārtībai" no 2011.gada visiem kaķiem un suņiem ir jābūt identificējamiem elektroniski. Čipa numurs tiek norādīts Eiropas savienības mājas dzīvnieka pasē.
Mikročipa ievadīšana ir nesāpīga, nav nepieciešama lokālā anestēzija vai kādi citi pretsāpju līdzekli. Mikročips ir sterils un inficēšanās nav iespējama. šo manipulāciju veic veterinārārsts. Injekcijas vieta atrodas zem ādas kakla kreisajā pusē pleca rajonā. Pirms ievadīšanas veterinārārsts izdara mikročipa pārbaudi ar skeneri, lai apstiprinātu kodu. Uzreiz pēc mikročipa ievadīšanas skanēšanu atkārto, lai pārliecinātos par tā darbību.

Mikročips ir būtisks:
   • noklīdušu dzīvnieku atpazīšanai;
   • dzīvnieku apdrošināšanas gadījumā;
   • dažādu strīdu atrisināšanas gadījumā;
   • ciltsdarbā;
   • šķērsojot robežu
   • lai novērstu launprātīgu dzīvnieku un putnu apmaiņu.

Informācija par mikročipēto dzīvnieku ir atrodama:
   • vakcinācijas grāmatiņā, kas atrodas pie īpašnieka;
   • datu bāzē pie veterinārārsta, kurš veicis iezīmēšanu;
   • mājas dzīvnieku reģistrā.