Ķermenis: no vidēja līdz lielam izmēram, masīvs, kompakts, muskuļots, stiprs. Plati pleci, dziļas krūtis, taisna mugura. Stiprs skelets, spēcīgi muskuļi.
Galva: plata, apaļīga, taču nav sfēriska, drīzāk apgāztas trapeces formā. Samērā resna ar spēcīgiem žokļiem (it īpaši runčiem no 2 gadu vecuma). Galvaskauss izliekts, nedaudz ieapaļš, ar šauru un plakanu vietu starp ausīm. Vaigi pilni, lieli, zemi un ļoti izteikti runčiem. Ļoti laidena pāreja no pieres uz purniņu.
Acis: lielas, apaļas, plati atvērtas un atstatus novietotas, ar mazliet piepaceltu ārējo stūrīti. Krāsa var būt no vara līdz zeltainai, biežāk spoži oranžīga. Nedrīkst būt nekādu zaļās krāsas nokrāsu vai izbalējošu toņu. Acu oranžā krāsa kaķēniem parādās tikai no 3 mēnešu vecuma, sākotnēji tā ir pelēki-zila.
Deguns: vidēja garuma, taisns, plats, nav pacelts uz augšu.
Zods: spēcīgs, vienā līmenī ar degungala līniju.
Ausis: izmērā no mazām līdz vidējām, augstu novietotas, taisnas un noapaļotas galos, šauras pie pamatnes.
Kakls: īss, muskuļots.
Ķepas: proporcionālas ķermenim, nav pārāk garas, spēcīgas un muskuļotas, pēdiņas platas un apaļas.
Aste: vidēja garuma, proporcionāla ķermenim, plata pie pamatnes, pakāpeniski kļūst tievāka, astes galiņš noapaļots.
Spalva: īsa, bieza, spīdīga (spalvu galiņi nedaudz ir sudrabaini), blīva, ar pūkainu pavilnu, vientoņaini pelēki-zilā krāsā, telpiska un blīvi nepieguļoša pie ķermeņa. Kažoks ir gluds kā ūdrim un kavē kaķa izmirkšanu.
Krāsa: visi zilās krasas toņi, no gaiša līdz tumši pelēkam, visbiežāk gaiši pelēka. Visbūtiskākā ir toņa vienveidība visā kažokā. Degungals pelēki-zils, ķepu pēdiņu apakša pelēki-rozā. Āda zilganā nokrāsā. Kaķēni piedzimst ar tabbi svītrojumu, kurš pakāpeniski pazūd vecumā no 6 mēnešiem līdz 1 gadam.

Krāsas īpatnības
Peleki-zilā krāsa ir raksturīga ne tikai kartēziešu šķirnes kaķiem, bet arī krievu zilajam un korāta kaķiem. Citām šķirnēm zila ir viena no iespējamajām krāsām, piemēram britu īsspalvainajiem kaķiem. Zils - tas ir viendabīgi pelēkais, bez citu krāsu piejaukuma. Zilas krāsas tonim jābūt spalvai, degungalam un ķepu pēdiņu apakšai. Šī krāsa rodas no melnās krāsas, mutācijas rezultātā ko izsauc „d" gēna alternatīva forma (alēle). Šis gēns padara gaišāku spalvas pigmentu. Kartēziešu kaķu standarts pieļauj jebkādas zilā nokrāsas, taču nedrīkst būt jebkādas ēnojuma vietas, neviendabīga krāsa vai citas krāsas spalviņas. Tā kā kaķēni piedzimst ar taabi krāsojumu, tad tikai pēc otrās vai trešās spalvas mešanas reizes tā iegūst savu galīgo izskatu. Pavilna neatšķiras pēc krasas un tādejādi rodas divkārtu vilnas iespaids.

Felinologu viedokļi par karteziešu kaķi kā atsevišķu šķirni ir atšķirīgi. Vieni uzskata karteziešus ka britu īsspalvaino kaķu paveidu, kuri no britiem atšķiras tikai ar galvas formu un ausu izmēru. Citi turpretim pilnība atdala šo šķirņu standartus. Un prioritāte tam vai citam viedoklim bieži vien ir atkarīga no tā, no kuras valsts ir felinologs. Angļi pilnība uztur versiju ka tās nav 2 dažādas šķirnes. Franči savukārt ir absolūti pretējās domās. Kartēziešus uzskata par Francijas nacionālo lepnumu un tur ir detalizēts šīs šķirnes kaķu raksturojums. Daudzi ievērojami francūži ir uzskatījusi par būtisku audzēt tieši šīs šķirnes kaķi. Šīs šķirnes kaķis ir bijis ģenerāļa Šarla de Golla (Charles de Gaulle) mīlulis. Franču rakstnieces S.Kolettes (Sidonie-Gabrielle Colette) 1933.gadā izdotais romāns „Kaķis" („La Chatte") ir veltīts viņas mīlulei, kartēziešu šķirnes kaķenei Saha.